Mums iet labi, paldies.

Nolemu uzrakstit paragrafu par katru instituciju, kuru pagaidam apmeklejam.
Kalyeli – puikas ir gluzi vienkarsi apburosi! Si ir mana milaka vieta, kurp doties. Pagasnedel taisijam viniem fotosesiju, pec tam atvedam smuki noformetas portreta bildes, pielimejam pie sienas. Ar viniem var darit visu un bus jautri. Pagasreiz atbraucam no turienes ar tetovejumiem – visas rokas lidz elkoniem un visa seja izrotata ar zimejumiem (flomasteri!). Ar puikam var ari dejot – uzsledz muzikas kanalu televizora, pagriez skalak, nonem bildi un dejo! Ar puikam var ari locit lidmasinites un rikot sacensibas, var spelet speles, dziedat dziesmas, skirstit macibu gramatas un petit bildites, iemacities hindi frazes, kutinat viens otru lidz asaram un izgudrot jaunus rokasspiedienus. Galvenais, ka vini smaida daudz vairak, kad mes esam tur.
Kullu ashram – bernu nams, kurp esam tikko sakusas doties. Sim ir loti minimali lidzekli, loti maz vietas. Berni staiga ar netiram drebem, jo tas viniem ir vienigas. Te katram vajadziga individuala pieeja. Naksies vien iemacities runat ar cetriem uzreiz, pie tam ne jau valoda, ko saproti. Viniem tiesam pietrukst uzmanibas un tas ari ir tas, ko censamies dot. Vel gan es personigi neesmu paspejusi tik loti piekerties siem berniem, vismaz ne tik loti ka Kalyeli puikam.
Suddershanas ashram (Manali) – sis bernu nams ir Manali (34km no Kullu, ar vietejo autobusu jabrauc 1,5h). Esam bijusas tikai divreiz, bet turpmak planojam turp doties katru sestdienu. Ari te katrs grib, lai vinam individuali pievers uzmanibu, lai runa tikai ar vinu un klausas tikai vina. Tadi jau tie berni ir. Viens puika bez partraukuma runa par geografiju (sauc lielakas pasaules upes, Indijas regionus un kaiminvalstis, prasa, kur ir Amerika utt.), vienlaicigi lokot papira kugisus, lidmasinites, dzivniecinus un figurinas. Vel kada meitenite nemitigi grib visu sakartot – salikt visus zimejumus kaudzite, baltas lapas atseviski, zimulisus noasinat un salikt penali. Vel kads cits nenormali sajusminas par pildspalvu, pusstundu sledzot to ieksa un ara, bet otru pusstundu izjaucot un saliekot atpakal. Katram tur savi niki un stiki, savi sapni un ceribas. Loti gribas vinus vel vairak iepazit.
OLS skola – 6.klase ir arprats! Tas ir vienkarsi bardaks! Skola vispar ir pilnigi citadak ka bernu namos. Ar 7. un 9.klasi vel mums ir sanakusi daudzmaz veiksmigi workshopi, bet tie 6. ir mazi briemoni. Un vispar mums jau ir iestajusies rutina, ejot uz so skolu, tapec kaut kas steidzami jamaina, lai nezud prieks un griba darboties. Mainisim savu programmu. Vienigais palikusais priecins ir Dienvidindijas ediens, ar ko mus katrreiz ciena Tevs Babu (direktors) un vel tas smadzenu kustinosas sarunas ar Tevu (par kulturam, par stereotipiem, par politiku, par Dievu).
Kullu vidusskola – te mes macam basiti puikam no 8.klases. Diezgan interesanti, nemot vera to, ka vini nesaprot ne varda angliski un tik runa un runa, un runa sava hindi valoda. Jaatzist, ka tiesam smiekligi. Pagasreiz ari lija un ta mes 2 stundas pa pelkem nodauzijamies. Galvenais ir attieksme – smaidi, smaidi, smaidi!